Latvijas Sporta Veterānu(senioru) Savienība

Sporta veterānu kustība Latvijā atsākās 60-tajos gados republikas laukos ar
sporta dzīves virzītāju Andra Zankovska, Alfrēda Lejas u.c. sporta
aktīvistu centieniem.
1963.gadā tika sarīkotas pirmās lauku sporta veterānu sporta spēles un
2007.gadā notiek jau 44. sporta spēles. 1982. gadā ar Latvijas fiziskās
kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Daumanta Znatnaja atbalstu
nodibinājās Latvijas sporta veterānu padome, kuru ilgstoši vadīja Rīgas
sporta pils direktors Jevgēnijs Brants. 1995.gada sporta padome sagatavoja
jaunus statūtus atbilstoši likuma prasībām un konferencē tos pieņēma .
Padome pārtapa par Latvijas Sporta Veterānu Savienību (LSVS) un par LSVS
prezidentu ievēlēja Kārli Greiškalnu (Valmiera). 1996.gada konferencē par
prezidentu ievēlēja Daumantu Znatnaju. Visu šo laiku LSVS ir bijusi un
turpina darboties kā nevalstiska organizācija bez algotiem darbiniekiem.
LSVS augstākā lēmējorganizācija ir gadskārtējā biedru konference un tā ik pa
divi gadi ievēlē 12 valdes locekļus, 5 valdes locekļu kandidātus un
revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā. 2006.gadā bija 57 kolektīvie
biedri-juridiskās personas un LSVS pasākumos piedalījās ap 5 tūkstošs
dalībnieku.
LSVS realizējot 3.4.5. Sporta kongresos pieņemto Valsts sporta politikas
pamatmērķi sporta veterānu vidē, ir turpinājusi gadskārtējo sporta spēļu
sarīkošanu, kas kļuvusi stabilu cilvēku piesaistošu sistēmu. Iepriekšējās
43.sporta spēļu finālsacensībās piedalījās vairāk kā 2,7 tūkstoši
dalībnieku, tā sekmējot gados vidējo un vecāko cilvēku fiziskās aktivitātes
veselības saglabāšanai. Organizējot šo sabiedrības daļu LSVS katru gadu rīko
veterānu salidojumus, iesaista veterānus darbā ar bērniem, labākos iesaka
startiem starptautiskā apritē. Pēdējos gados no Pasaules un Eiropas veterānu
čempionātiem tiek atvestas simts līdz diviem simtiem medaļu, tā nesot
Latvijas Valsts vārdu pasaules apritē. Sevišķi jāatzīmē mūsu veterānu
veikums V Pasaules senioru spēlēs Melburnā Austrālijā 2002.gadā, kur
piedalījās 95 pasaules valstis kopumā vairāk kā 25 tūkstoši cilvēku.
Latvijas veterānu pūrā 81 zelta, 23 sudraba, 47 bronzas medaļu tā vērienīgi
skandējot Latvijas vārdu pasaulē. 2005.gadā Edmontonā Kanādā VI Pasaules
senioru spēlēs piedaloties 115 valstīm Latvijas veterāni izcīnīja 67
medaļas.
LSVS dod ierosmi sporta organizācijām dažādu dokumentu izstrādē. Ir
iesniegti priekšlikumi sporta koncepcijai, pabalstu nolikumam sportistiem,
sacensību sistēmas pilnveidošanai, sarīkota aptauja par gadsimta labākajiem
sportistiem, izanalizētas Latvijas sportistu iegūtās medaļas XX gadsimta
Olimpiskās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos un to kopskaits ir tuvu
tūkstotim. Par sporta sistēmas sakārtošanu tika iesniegts LSVS XV
konferences lēmums V sporta kongresam. Gatavojot sporta likumu tika
sagatavots un iesniegts Saeimā alternatīvs sporta likumprojekts analizējot 5
valstu likumus.
Savas darbības nodrošināšanai LSVS izmanto Latvijas Sporta pārvaldes
piešķirtos 3-7 tūkst.Ls gadā un piesaista 10-15 tūkst. no pašvaldībām,
sponsoriem un saviem pasākumiem. Pasaules senioru spēlēs, pasaules, Eiropas
čempionātos u.c. starptautiskās sacensībās veterāni piedalās tikai ar pašu
sarūpētiem līdzekļiem.
Ar savu darbību LSVS ir sekmējusi valsts sporta politikas galveno
uzdevumu-tautas sporta realizāciju valstī kopumā un it sevišķi sporta
veterānu vidū.
LSVS aktīvas darbības apliecinājums ir 44. sporta spēles 15 sporta veidos
dažādās Latvijas pilsētās-Iecavā, Pļaviņās, Kuldīgā, Jēkabpilī, Krāslavā un
finālsacensības Kandavā ar vairāk kā tūkstošs dalībniekiem piesaistot visu
pašvaldību pilsētu, rajonu, novadu un sporta klubu komandas.
Sešus gadus LSVS organizēja Jaunrades festivālu rūpju bērniem ”Uzdrošinies
un nāc līdzās” republikas finālu. VI jaunrades festivāla finālā piedalījās
1430 bērni no 56 speciālām skolām ar 1450 tēlotājmākslas darbiem un 500
dalībniekiem koncertā. Katrs dalībnieks saņēma laureāta diplomu un balvu un
tas bija liels stimuls. To bijām spiesti pārtraukt naudas trūkuma dēļ, lai
gan festivāli stimulēja bērnus darbam.
LSVS savā darbā ievēro sistemātiskumu, dažādus stimulus un pakāpenību.
Sacensības notiek katru gadu dažādās vecuma grupās ar visumā nemainīgu, bet
pieaugošu programmu. Dalībnieki to zina un gatavojas, zina , ka visas vecuma
grupas uzvarētāji saņems oriģinālas medaļas un diplomus. Šo sportisko un
juridiski sakārtoto sacensību sistēmu ar komandu vērtējumu atbalsta
pašvaldības.
LSVS ir sakārtota apbalvojumu sistēma gan sacensībām, gan arī labāko un
aktīvāko sporta veterānu un viņu atbalstītāju godināšanai ar „Goda diplomu”,
medaļu „Goda zīmi” un augstāko apbalvojumu-trīspakāpju medaļu „Sporta
slava”. Katru gadu notiek Latvijas sporta veterānu salidojumi ar apbalvošanu
un balli un agrāko gadu slavenību atceri. LSVS ir Latvijas sporta patriotu
organizācija ar savu valsts krāsās ieturētu emblēmu un karogu, to paceļam
sacensībās un spēlējam Valsts himnu. Mums jau piecus gadus notiek „Fair
Play” balvu izcīņa.
Mūsu vidū ir bijušie sporta darbinieki, treneri, sporta darba organizatori
šodienās, kas rūpīgi seko līdzi sporta dzīvei valstī. Mēs redzam pozitīvo,
mūs satrauc trūkumi.

LSVS PREZIDENTS
Daumants Znatnajs